Uz laukiem pēc miera un klusuma

Uz laukiem pēc miera un klusuma

Veselība 0 Comment

Pilsētas kņada agri vai vēlu iedzen cilvēku stresā, slimībās un nemitīgā spriedzē. Nav miera un klusuma, vienmēr kaut kur jāsteidzas, veikali acu priekšā, svaiga gaisa nav. Tādas bija manas ikdienas sajūtas pēc tam, kad jau desmit gadus biju nodzīvojusi Rīgā. Uz galvaspilsētu gan pārcēlos no laukiem, kur joprojām dzīvo mani vecāki. Un tikai tagad es sāku patiesībā novērtēt to, kas ir lauki. Tas rāmums, mierīgā ainava, svaigais gaiss.

Šajos gados ļoti reti braucu pie vecākiem, jo darbs dzina darbu, veidoju karjeru, piedzima bērns. Ikdiena bija vienā skriešanā. Labi bija, ja uz lielākiem svētkiem sanāca aizbraukt. Citādi tikai aizsūtīju nedaudz naudas mammai.

pilsetaBet tagad esmu sākusi braukt uz laukiem gandrīz katru nedēļas nogali. Kopā ar bērnu. Es citādi vairs netieku galā ar to satraukumu, kas man radies pilsētā. Aizbraucu un divas dienas staigāju, rušinos, eju uz mežu, vasarā braucu ogās un rudenī sēnēs. Esmu no jauna atklājusi un iemīlējusi laukus. Tā miera osta, kas man patika bērnībā, atkal ir atgūta. Laikam vajag izskriet pasauli, lai saprastu, cik labi ir dzimtaja vietā. Vecākiem pieder lieli lauki, mežs, tur tad var sasmelties mieru, lai atkal vienu nedēļu pilsētā izturētu.

Tagad esmu sākusi nopieni domāt par to, ka varētu arī pilsētā visu pamest un atgriezties uz dzīvi laukos. Bet pagaidām tās tikai idejas, nezinu vai tiešām šim solim nobriedīšu. Redzu, ka meita ļoti labi iejūtas lauku dzīvē, patīk vairāk laika pavadīt ar vecvecākiem. Laikam jau arī tas, ka pašai vairs nav divdesmit gadu, liek aizdomāties par dzīvi, vērtībām, nākotni. Tad bija tikai prātā skriet un darīt. Tagad ir sajēga, ka vajag arī apstāties un padomāt.

Es pat tādēļ, ka regulāri uz laukiem sāku braukāt, nomainīju automašīnu. Iepriekšējā bija ļoti zema, bet man patīk uz to mežu, bet pa iebrauktajiem meža ceļiem nevar ar manu zemo mašīnīti normāli iebraukt. Bija jau reiz sabojāts izpūtējs. Nācās meklēt jaunu, ko vispār ērti un izdevīgi paveicās iegādāties internetā: https://www.trodo.lv/izputeja-caurule. Tā kā ar mašīnu laukos bija arvien vairāk klapatu, tad pārdevu to un nopirku augstāku un izturīgāku, lai varu bez sirdsapziņas pārmetumiem izbraukt visas meža taciņas un ceļu uz tuvējo ezeru, kur smiltis un akmeņi. Arī garderobe ar laiku pamainījās. Ienāca ērti apavi, darbam piemērotas drēbes. Aizbraucot atkal uz Rīgu, jutos kā citā pasaulē.
Nezinu, cik ilgi šādi braukāšu uz laukiem pēc klusuma un miera. Varbūt pāries šī vēlme. Varbūt jau šovasar pārcelšos uz laukiem pavisam!

Leave a comment

Search

Back to Top