Tie mazie dzīves sīkumi…

Tie mazie dzīves sīkumi…

Veselība 0 Comment

Kad reiz mēs iemācīsimies izbaudīt dzīvi, es sev jautāju. Beigt raudāt par niekiem un mazām likstām. Sākt priecāties par to, kas mums dots. Vai tad maz skaistā mums apkārt? Vai maz par ko pasmaidīt kaut vai tikai ejot uz veikalu vai dodoties katru rītu uz darbu?

Cilvēks, kas ik dienu blakus

Paskaties uz cilvēku, ar kuru kopā ik rītu pamosties. Tik saldi aizmidzis, jo laukā vēl tikko aust saule. Nevainīgs kā bērns, iegrimis savā sapņu un miega pasaulē. Un tu tā mierīgi izberzē acis, iekārtojies un vēro viņu. Kamēr saproti, ka ar vērošanu vien nepietiek, pieglaudies viņam cieši klāt un atkal aizmiedz. Tāds sīkums, tāds mazs mirklis, bet tik liegs, tik izbaudāms. Mēs nekad nevaram paredzēt, kas būs rītdien. Varbūt pamodīsimies vieni, varbūt nebūs uz ko lūkoties saulei austot…

Tādi mīļi dzīves sīkumi. Mīlestība. Kad gribas stundām ilgi pavadīt vannasistabā, lai tikai izskatītos labi sava mīļotā cilvēka acīs. Jo par citiem tev ir pilnīgi vienalga. Kad sēdi pie datora un meklē visu pēc kārtas – lāzerepilācija, zobu balināšana, frizūras un make-up… Lai tikai izskatītos perfekti viņa dēļ. Bet viņš uz tevi aizvien skatās ar tādu īpašu skatienu, kas saka: “Man neinteresē ne tava lāzerepilācija, ne frizūra, jo tu esi skaista tāda, kāda esi…”

Šodien atkal ir diena – lai dzīvotu

dienaIt kā tik daudz liekas mums mirkļu, kurus dzīvot. Nevis izdzīvot, bet patiešām dzīvot. Tomēr, vai mēs tos novērtējam? Varbūt jāmaina taktika un katra diena jādzīvo kā pēdējā? Nē, pārāk drūmi tas skan. Bet, pie velna visas lāzerepilācijas, procedūras, manikīrus, es šodien vienkārši gribu DARĪT NEKO. Un izbaudīt to. Lāzerepilācija Rīgā ir pieejama procedūra, pierakstīšos uz citu dienu. Un visu pārējo arī var pārcelt. Tikai tāpēc, ka es gribu dzīvot, šodien, nevis rīt.

Katra diena ir citāda, ar kaut ko īpaša. Nav divu vienādu scenāriju, nav divu vienādu dienu, kas sakristu minūte minūtē. Nav un nebūs. Tāpēc vakardiena nekad neatgriezīsies un rītdiena nekad nepienāks, jo vienmēr ir ŠODIENA!

Izbaudot vienatni

Nevajag blakus dažreiz ne draugus, ne radus. Gribas pabūt kopā ar sevi. Ieklausīties savā ķermenī, prātā, izjūtās.

Varbūt tieši šobrīd kāda sieviete sēž klusumā un ar plaukstām skauj savu vēderu, kurā liegi kustas mazulis. Kas vairāk viņai vajadzīgs, lai justos laimīga ŠAJĀ brīdī. Kāds puisis plāno, kā vakarā pārsteigt savu mīļoto piecu gadu jubilejā ar bildinājumu, kuru viņa gaida kopš pirmās dienas, kad viņi satikās un iemīlējās no pirmā acu skatiena. Kāds opītis veikalā nopērk savas sievas mīļāko šokolādi, lai viņu iepriecinātu. Kāds bērns zīmē savai mammai zīmējumu māmiņdienā. Kāds pāris, saulei apspīdot viņu sejas, saka JĀ pie altāra jūras krastā. Piedzimst bērns. Lūk, kādi mirkļi ir jābauda un jāatceras mūžam.

Un arī putnu dziesmas vēlā vakarā

Bet ne katru dienu notiek kas grandiozs. Ne katru dienu kāds piedzimst par jaunu cilvēku. Par skaistiem var padarīt arī ierastus mirkļus. Atvērt logu krēslainā pievakarē, lai paklausītos rāmo gaisu un putnu dziesmas. Pirms miega. Lai rodas smaids.

Doties nelielā pastaigā uz vietu, kur vēl nekad nav būts. Tāpat vien, lai gūtu jaunus iespaidus, lai redzētu to, kas vēl nebija redzēts. Lai iegādātos saldējumu tikai sev vienam un priecātos par dzīvi bez kompromisiem un kompleksiem.

Tie mazie dzīves sīkumi ir tie, kas mudina mūs rītos celties no gultas. Ne jau nauda vai materiālās vērtības vien ir svarīgas. Glāsts, skūpsts, mīļa ziņa vai draudzīgs joks. Suns, kas lūdz pēc pastaigas vai putns, kas pie loga prasa graudus ziemas spelgonī.

Sīkums, bet patīkami.

Leave a comment

Search

Back to Top