Tāpat kā auto radiatori mēdz pārkarst, arī sportistu var skart pārpūle

Tāpat kā auto radiatori mēdz pārkarst, arī sportistu var skart pārpūle

Auto 0 Comment

Lai auto nevainojami strādātu, ir jārūpējas par visām tā sistēmām, nekādas problēmas nedrīkst ignorēt, jo tas var beigties ne tikai ar to, ka karst auto radiatori, bet arī ar daudzām citām problēmām, kas uz ceļa var apstādināt visnepiemērotākajā brīdī.

Zinām taču, kā dūmo pārkaruši auto radiatori un motors. Redzēts, ka ceļa vidū stāv auto, kurš bloķē satiksmi, rada stresu auto vadītājam un izjauc visus plānus. Bet tā notiek, ja laikus neseko līdzi auto stāvoklim, ignorē kādus būtiskus signālus.

 

  • Arī cilvēks ir mehānisms

 

Šo analoģiju ar auto pavisam noteikti var pārcelt arī uz sporta pasauli. Cilvēka ķermenis jau arī tāds pats mehānisms vien ir, kurā sadarbojas dažādas detaļas, tām katrai ir sava funkcija un labākie darbības parametri, kas arī būtu jānodrošina. Bet atšķirība ir tā, ka cilvēkam nevar tik viegli kaut ko nomainīt, kā tas ir automašīnai. Ja auto radiatori ir nopērkami gan šrotā, gan rezerves daļu veikalā, tad bojātu vai slimu orgānu tik viegli neaizstāt.  

Jo lielāka ķermenim ir slodze, jo lielāka vajadzība to rūpīgi uzraudzīt un sekot līdzi katrai mazākajai niansei. Un uz profesionāliem sportistiem tas noteikti ir attiecināms. Tāpēc viņiem daudz laika un pūļu jāvelta veselības profilaksei, lai nemaz nenonāktu nepatīkamās situācijās un nesaskartos ar slimībām, kas izsit no ierastā ritma vai pat liek šķēršļus sasniegumiem sportā.

 

  • Jāapzinās savu spēju robežas

 

Savs laiks darbam, savs laiks atpūtai. Tāpat savs laiks treniņiem un savs laiks relaksācijai. Sportisti tiešām daudz trenējas, lai sasniegtu savus mērķus. Un bieži vien pat nemana, kā jau ir pietuvojušies kritiskai robežai, kur beidzas viņu tā brīža spējas un varēšana. Tad ir tikai solis līdz traumai, kas pat var pārvilkt svītru visai karjerai.

Tāpēc gudri būtu neizaicināt likteni un zināt, ko var un ko nevar paveikt. Sporta treniņu programma ir jāizstrādā un jāvada zinošam trenerim, kurš saredz gan katra sportista potenciālu, gan zina arī viņa spēju robežas. Ķermeni nevar nodzīt un likt tam izdarīt vairāk, nekā tas ir iespējams. Jā, var trenēties un pa mazam solītim virzīties uz labāku sniegumu, virzīt savu latiņu kaut pa centimetram augstāk, bet tam ir jābūt ļoti pārdomātam un kontrolētam procesam. Tas prasa laiku. Neviens taču neskrien maratonu jau trīs dienas pēc tam, kad nolēmis sākt nodarboties ar skriešanu.

 

  • No traumām un pārslodzes ir grūti atgūties

 

Kāpēc sportistiem ir svarīgi uzturēt līdzsvaru savā ķermenī un veselībā, veidot saprātīgu treniņu programmu un slodzi? Tāpēc, ka katra kļūda var dārgi izmaksāt. Traumas, ko ķermenis piedzīvo, ir grūti un ilgi dziedējamas. Dzirdam taču par slaveniem sportistiem, kuri it kā nelielas traumas dēļ nedrīkst sportot vairākus mēnešus, kādam pat nākas izlaist veselu sezonu, rēķināties ar operācijām, rehabilitāciju. Un tas nav patīkami. Vieglāk ir pielikt pūles, lai samazinātu visas iespējas, ka šādas situācijas vispār notiek.

Ilgtermiņā sportista karjera būs daudz veiksmīgāka, ja būs mazāk traumu, jo arī izdziedētās traumas kādā brīdī vienalga liek par sevi manīt. Tas ir tāpat kā ar salauztiem kauliem. Lai gan tie sadzīst, var būt tā, ka visu mūžu tie vēl kādās situācijā smeldz un sāp, traumu vietas ir jūtamas.

Un sportistam šo vietu var būt diezgan daudz. Kādā brīdī tas sāk ietekmēt kopējo sportisko sniegumu un arī veselības stāvokli. Ne par velti saka, ka profesionālais sports nav veselībai saudzīgs un draudzīgs. Tāpēc jāzina, kad nedaudz piebremzēt, kad atpūsties, kad atkal var uzņemt lielāku jaudu. Jāklausās savā ķermenī un tas labi jāsagatavo slodzei, ko tam paredz.

Leave a comment

Search

Back to Top