Agresija

Agresija

Uncategorized 0 Comment

Agresija ir uzvedība ar nolūku nodarīt citam kaitējumu un ciešanas. Lai gan biežāk agresija ir vērsta pret dzīvām būtnēm, tā var tikt virzīta arī pret lietām, piemēram, vandalisms. Ja cilvēkam ir nosliece uz šādu uzvedību, tad saka, ka viņam piemīt agresivitāte kā psiholoģiska īpašība. Lai gan agresija un agresivitāte ir arī ikdienā plaši lietoti jēdzieni, ne vienmēr to lietošana ir skaidra.

zobārsts_izraisa_sāpesVai par agresiju var dēvēt zobārsta darbības, lai gan reizēm tās sagādā pacientam ciešanas un ārsts to apzinās? Par agresīvu psiholoģiskajā nozīmē ir grūti dēvēt arī dzīvnieku uzvedību, jo tas nozīmētu piedēvēt dzīvniekiem pārdomātu darbību.

Sociālajā psiholoģijā tradicionāli izšķir divus agresijas pamatveidus – naidīgo un instrumentālo agresiju.

Naidīgās agresijas mērķis ir sagādāt ciešanas citam cilvēkam vai pat viņu nogalināt. Tā var būt, piemēram, vardarbība ģimenē, huligānisms, sadistiska uzvedība, slepkavība dēļ atriebības un citi. Tā rodas spēcīga afekta un dusmu ietekmē.

Instrumentālās agresijas gadījumā agresors tiecas sasniegt kādu noteiktu mērķi uz agresijas upura rēķina, un tā nav saistīta ar spēcīgām emocijām. Tas var būt uzbrukums laupīšanas nolūkā vai, piemēram, pasūtījuma slepkavība.

Agresija var izpausties arī simboliskā veidā – apmelojot kādu cilvēku, aizvainojoši izsakoties par viņu, bojājot vai iznīcinot viņa īpašumu. Pētījumos parasti pievērš uzmanību tieši naidīgajai agresijai.

Dažkārt, ļoti pat bieži, mēs mētājamies ar vārdu AGRESIJA. Pārāk bieži to mēdzam izmantot galīgi nevietā. Vēlreiz atgriežoties pie piemēra par zobārstu – zobārsts mums dara pāri, mums sāp, bet tā taču nebūt nav agresija, vai ne tā? Zobu balināšana ar lāzeru nav agresija, tā ir mūsu pašu izvēle veselības un skaistuma labā. Arī plastiskā ķirurģija nav agresija, tā ir mūsu izvēle tapt skaistākiem, mainīties. Kas ir agresija, pajautājiet policistiem, kas ar to saskaras katru savu darba dienu.

Agresiju patiesībā veicina vairāki faktori:

  1. Bioloģiskie faktori
  2. Vides faktori
  3. Sociālie faktori

Vieni cilvēki ir agresīvāki par citiem. Šo atšķirību nosaka ne tikai sociālie, bet arī bioloģiskie faktori. Pētījumi rāda, ka agresivitāte ir tik pat stabila īpašība kā intelektuālais līmenis. Jau novērojot astoņus gadus vecu bērnu uzvedību, var ticami prognozēt viņu uzvedību 22 gadu vecumā. Piemēram, ja astoņu gadu vecumā bērns regulāri sit savus rotaļu biedrus, pieaugušā agresija var izpausties arī citā veidā – nemitīgi apvainojot savu dzīvesbiedri.

Agresivitātes līmenis var būt ģenētiski nosacīts. Agresivitāte ir atkarīga no cilvēka fizioloģiskajām īpatnībām. Par agresīvu uzvedību ir atbildīgas galvas smadzeņu garozas struktūras deniņu apvidū. Klīniskie pētījumi liecina, ka bojājumi šajos rajonos vai veicināt agresiju un kriminālu uzvedību.

Cilvēka agresivitāti var ietekmēt apkārtējā fiziskā vide. Negatīvu uzbudinājumu cilvēkos rada, piemēram, karstums. Tāpat arī fiziskas sāpes. Sāpju izraisītā uzvedība var būt gan glābšanās bēgot, gan uzbrukums.

Agresiju mēs sastopam ik uz soļa, diemžēl. Tā ir visapkārt un var tikt vērsta pret mums pašiem jebkurā brīdī. Tāpēc ir vērtīgi kaut virspusēji iepazīties ar tās cēloņiem un sekām, to, kāpēc tā rodas un kā to novērst.

Leave a comment

Search

Back to Top